Iecavas pagasta skola "Sarkanā skola"

Skola celta 1876. gadā. Gotiskās formās ieturēta, no sarkaniem ķieģeļiem būvēto divstāvīgo Iecavas draudzes skolu beidza celt 1876. gadā. Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts deva palīgā strādniekus. Tas bija staltākais un tiem laikiem modernākais skolas nams visā Kurzemē. Skolā bija 2 klases, 2 mazgājamās, 4 guļamās istabas, pēdējās visu nakti apgaismotas. Strādāja 2 skolotāji ar 124 skolēniem. Skolas nosaukums ir daudzkārt mainījies: Iecavas pagastskola, Sešklasīgā pamatskola, Iecavas tautskola, Nepilnā vidusskola, Iecavas septiņgadīgā skola. Līdz 1952./53. māc. gadā tā kļūst par Iecavas vidusskolu. Kad Iecavā sāka celt Putnu fabriku, vecā jaukā skola ar rožu dobēm un strūklaku tās priekšā bija par šauru un mazu daudzajiem skolas bērniem. 1964. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajai skolai. 1968./69.m.g. Baltajā skolā sāk mācīties visi Iecavas novada bērni, tā kļūst par vienīgo divplūsmu skolu Bauskas rajonā, kur draudzīgi kopā strādā Iecavas vidusskolas un Iecavas 2.astoņgadīgās (krievu) skolas skolotāji. Tagad pēc renovācijas, izmantojot Pasaules Bankas kredītu, tā ir patiešām balta un estētiski acīm tīkama. Sarkanajā skolā notiek zēnu darbmācības stundas un mācās sākumskolas mazākumtautību bērni.
www.zudusilatvija.lv

Iecavas draudzē bija stipra cenšanās pēc skolām. Kad 1874. gadā nodega 1868. gadā celtais zēnu skolas nams, („Vecskola” pie Iecavas – Bauskas šosejas), grāfs Pālēns licis celt jaunu skolu „par slavu Tam kungam un apgaismošanu visam Iecavas pagastam” (A.Apse). Gotiskās formās ieturēto, no sarkaniem ķieģeļiem mūrēto Iecavas draudzes skolu beidza celt 1876. gadā (Sarkanā skola). Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts strādniekus. „Maz vietās gan varēs tik ērtu skolas namu atrast kā Iecavā, diviem stāviem, lieliem retiem logiem un augstiem griestiem. Klases istabas ir divas, kurās vairāk nekā 300 bērniem telpas, 2 ēdamās, 2 mazgājamās, 4 guļamās istabas. Pēdējās visu nakti apgaismotas”. Strādāja 3 skolotāji ar 124 skolēniem- gan zēniem, gan meitenēm.

Skola laiku gaitā augusi un paplašinājusies. 1880./81. mācību gadā atvērta 3. klase, skolā mācās 197 skolēni, strādā 4 skolotāji. 1886./87. mācību gadā ir 112 zēnu un 91 meitene, vasaras skolā 8 zēni un 10 meitenes. Kā mācību priekšmeti minami ticības mācība, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, dziedāšana, ģeogrāfija, zīmēšana, dabas zinības, vispārīgā
vēsture, Krievijas vēsture, rokdarbi, krievu valoda.

1893./94. mācību gadā jau darbojas 4. klase. Skola daudz cietusi revolūciju un karu gados. Līdz 1905. gadam skolēnu skaits ir dažus desmitus virs 200, bet mācību dienu skaits samazinās līdz 130. No 1872. gada muiža skolēniem deva brīvas pusdienas, pēc 1905. gada notikumiem tās atcēla. Arī līdzekļus skolas uzturēšanai grāfs Pālens samazināja un turpmākajos gados pilnīgi pārtrauca piešķirt. Pagasts algoja tikai 2 skolotājus.

Pēc Pirmā pasaules kara statistiskajās ziņās par Bauskas apriņķa skolām 1920./21. m. g. teikts: „... nelietojami, kaut gan izremontējami skolu nami ir Iecavā. Iecavas pagasts savu plašo skolas namu izremontēs vasarā.” Mācības skolas namā atsākās 1921. gada rudenī. Jau ir 6 klases- 5. klasi atvēra 1920./ 21. mācību gadā, 6. klasi- 1921./22.mācību gadā. ( 5. un
6. klase gan mācās vienā telpā, jo abās klasēs kopā tikai 23 skolēni). Latvijas neatkarības laiks ir rosīgs: darbojas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, skolēnu kooperatīvs, Skauti, Gaidas, mazpulks un citi pulciņi. Iecavas pamatskolas devīze uz skolas karoga no 1937.-1940. gadam ir „Mēs ticam  darbam un darba svētībai.” Pēc skolas pārziņa Roberta Šūmaņa (apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1937.g.) ierosinājuma skolas zālē 1934. g. 25.IX atklāja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Iecavas pamatskolas skolēniem.

1940. gads un II Pasaules karš ietekmēja skolas dzīvi. Tika nodibināta Pavļika Morozova (vēlāk Imanta Sudmaļa) pionieru vienība un komjaunatnes organizācija. 1941. gadā atvēra 7. klasi (pēc citām ziņām gan tikai pēc kara). Skolas ēka kara darbības rezultātā stipri cietusi- hospitālis, zirgu stallis-, atgriezties varēja tik 1947. gadā. Strādā draudzīgs 8 skolotāju kolektīvs, skolai piešķir 30 ha zemes, zirgu un govi, lai var nodrošināt kopēdināšanu. Lai pēc septiņgadīgas skolas beigšanas turpinātu izglītību vidusskolā, ar 1952./53. mācību gadu tā tiek pārveidota par augošu vidusskolu –sāks darboties 8. klase. Šajā laikā skolā veic plašus pārbūves darbus – abos stāvos iekārto gaiteņus, pārbūvē klases. Trešajā stāvā izbūvēja kabinetus fizikai un ķīmijai (1958.g.) Gadu vēlāk 3. stāvā iekārto vēl 4 jaunas telpas, skolas kūtis pārbūvē un ierīko mācību darbnīcas. Pirmais izlaidums 11. klasei 1956. gadā (no 1990. gada 12 klases). 1966./67. mācību gadā atver 9. klasi krievu plūsmā ar 11 skolēniem.

Kad Iecavā sāka celt Putnu fabriku, vecā, jaukā skola ar rožu dobēm un strūklaku tās priekšā bija par šauru un mazu daudzajiem skolasbērniem. 1964. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajai skolai. 1968./69. mācību gadā Baltajā skolā sāk mācīties arī Zālītes un Iecavas astoņgadīgās (krievu) skolas bērni, tā kļūst par vienīgo divplūsmu skolu Bauskas rajonā. Skolēnu skaits dažus gadus pat ap 1000. Pēc renovācijas, izmantojot Pasaules Bankas kredītu un pagasta līdzfinansējumu, skola ir patiešām balta un estētiski acīm tīkama.

Sarkanajā skolā sava neatkarīga „republika” līdz 80-tajiem gadiem bija sākumskolai. Pēc apjomīga remonta 90-tajos gados skolas ēka uz laiku atgūst jaunu elpu. Bet tikai uz laiku. Tur darbojās autoskola, atradās darbmācības un mājturības klases, vēlāk mācījās mazākumtautības sākumskolas bērni. Atzīmējot Sarkanās skolas 120-gadi, tajā tiek atklāts skolas muzejs.
iecavas-vsk.lv